***设计模式:解决某一类问题最行之有效的方法。(对普遍常见问题,通用的解决办法。)java中有23种设计模式:我们今天只学习一种。
单例设计模式:保证一个类在内存中的对象唯一性。
想要保证对象唯一的思路:
1,为了避免其他程序过多建立该类对象。先禁止其他程序建立该类对象
2,还为了让其他程序可以访问到该类对象,只好在本类中,自定义一个对象。
3,为了方便其他程序对自定义对象的访问,可以对外提供一些访问方式。
三个步骤:
1,将构造函数私有化。
2,在类中创建(new)一个本类对象。
3,提供一个方法可以获取到该对象。
对于事物该怎么描述,还怎么描述。当需要将该事物的对象保证在内存中唯一时,就将以上的三步加上即可。
//饿汉式(模式):
class single{
private int num;
private single(){}//将构造函数私有化
private static single s=new single();//在类中创建一个本类对象
public static single getInstance()
{//提供一个方法可以获取到该对象的方法
return s;
}
public void setNum(int num){
this.num=num;
}
public int getNum(){
return num;
}
}
public class SingleDemo {
public static void main(String[] args) {
single s1=single.getInstance();
//类名.静态成员(已有new)(创建对象:一用new,一用静态)
single s2=single.getInstance();
s1.setNum(23);
System.out.println(s2.getNum());
}
}
//懒汉式(模式):后面的多态性会重点讲解相关部分。
class single{
private int num;
private single(){}//将构造函数私有化
private static single s=null;//在类中创建一个本类对象
public static single getInstance()
{
if(s==null)
{
synchronized(Single.class)
{
if(s==null)
s= new Single();
}
}
return s;
}
public void setNum(int num){
this.num=num;
}
public int getNum(){
return num;
}
}
public class SingleDemo {
public static void main(String[] args) {
single s1=single.getInstance();
//类名.静态成员(已有new)(创建对象:一用new,一用静态)
single s2=single.getInstance();
s1.setNum(23);
System.out.println(s2.getNum());
}
}
饿汉式和懒汉式小区别:
饿汉式:先创建初始化,比较安全、简单。开发时一般比较常用。
懒汉式:single类进内存,对象还没有存在,只有调用了getInstance方法时,才建立对象。记录原则:定义单例,建议使用懒汉式。(老毕:懒汉式算法在公司面试时常用)